| Atbilžu arhīvs | № 25272, Kultūras vēsture, 10 klase Grāmata: Seno un viduslaiku kultūras vēsture vidusskolām, 1 (Lapiņa M. u.c.) Uzdevuma numurs: 134 LPP Senaas Japaanas kultuura. Teema - Japaanas filozofiskie daarzi. Tatad vajag visu informaaciju par sso tematu. Vismaz 1 A4 lapa ;) | | |
| |
bavarde | http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=68&what=4 | | |
| |
4iepiic | Cerams, ka k-kas noderēs ;) | | |
| |
swimmer JSPS | http://www.liis.lv/kultvest/kultura/japana/teksts.htm | | |
| |
eke | (O_o) | | |
| |
DJ Kalle | ceru ka sis deres.. | |
| | № 26297, Kultūras vēsture, 10 klase luudzu eseju par sho teemu plz.. paldies jau ieprieksh..
upurēšanas rituāla ietekme uz kultūras atīstību. | | |
| |
DJ Kalle | Kultūras vēsture I
Kultūras vēstures kursa mērķi un kultūras jēdziens.
Uzdevums ir pārvarēt cilvēka izolētību no pasaules un pacensties ieraudzīt lietu kopsakarību. Kultūra ir ne tikai tas, kas ir bijis, bet arī tas, kas ir ar mums. Paplašina redzējumu. Sevis izziņa. Kultūras vēsture ir cilvēku orientācija. Kultūras jēdziens tiek lietots tikai 18.gs. Kaut arī tas tiek lietots jau agrāk tikai citā nozīmē. Latīņu valodā natura - daba, tas, kas notiek pats par sevi; cultura - pretējs natura; physis - sākotnējā nozīmē vieta, kur notiek spontāna dzimšana. Kultūra sākas brīdī, kad kāds process nenotiek pats par sevi. Ir vajadzīgs mērķis, uzdevums, iedarbības pasākumi un tad no natura pāriet par cultura. Cilvēks ir kultūras būtne. Viss būtiskais un izšķirīgais ir process. Kultūra ir viss cilvēciskais. Dabiskā un mākslīgā eksistence. Cicero (Cicerons) 1.gs. p.m.ē.: “Cilvēks, kas nezin vēsturi, ir lemts palikt par bērnu”. 18.gs. sāk lietot šādā kontekstā, pārsvarā garīgs Eiropocentrisms. Prāts ir centrs un visu mēra ar prāta mēru. Franči un angļi ir kultūru centrs. Prāta gaismas (Herders). Kultūra par pārdomu priekšmetu kļūst 20.gs. Eiropas kultūra nav vienīgā. Pievēršas citām kultūrām. Cik nopietnu autoru, tik definīciju. Informatīvā kultūras definīcija - (Jo sakārtotāka, jo augstāks līmenis) - neģenētiskais informācijas kopums, ko izstrādā, kodē, fiksē un nodod tālākām paaudzēm cilvēce savā attīstības gaitā. Kultūra ir īpašā veidā organizēta informācija. Ir vajadzīgs mehānisms, kā nodot tālāk. Kultūras process - izstrādāšana, kodēšana (māksla utt.), nodošana tālāk. Kultūras vēstures uzdevums ir atlasīt informāciju. Parādīt vēsturē kā vienu veselu. Kultūras mehānisms. Inducēt cilvēkā stāvokļus, kurus nosaka cilvēciskums. Kopā ar jaunu redzējumu palīdz uzzīmēt jaunu. Mākslas darba aplūkošana - nevar ieraudzīt to, kas ir dabā. Mūs piespiež skatīties uz pasauli savādāk. Pirms un pēc ir dažādas pasaules. Organizēt redzes viedokli tā, kā mēs parasti neredzam. Cita sakārtotības pakāpa. Mēs sakārtojamies un pārkārtojamies. Cilvēkā satiekas kultūra un bioloģiskais. Nevar paļauties uz cilvēku. Savāc un sakārto attiecības. Jāpaļaujas uz ko vairāk. Vai kultūrā ir progress? Ir nozares, kurās ir, bet ir tādas, kurās nav. Nedrīkst pieļaut 1 kultūras absolutizāciju vai visu pielīdzināšanu.
Turp. sk. failaa | |
| № 27051, Kultūras vēsture, 10 klase Grāmata: Jauno laiku kultūras vēsture vidusskolām, 2 (Lapiņa M. u.c.) Uzdevuma numurs: 1 SAKIET NO KAA ATSHKIRAS BUDISMS NO HINDUISMA? | | |
| |
cālis | Hinduisms (सनातन धर्म) ir viena no senākajām reliģijām, kurām ir sekotāji mūsdienās. Paši hinduisti to bieži sauc par sanātana dharma, kas tulkojumā nozīmē "mūžīgā reliģija". Hinduisms aptver ļoti daudzveidīgas un atšķirīgas ticību sistēmas, praksi un svētos rakstus.
Budisms ir reliģija un filozofija, kas izveidojās V gadsimtā p.m.ē. Indijā un ir balstīta uz Sidhārtas Gautamas (Budas) mācību. Vēlāk tas izplatījās arī Centrālāzijā, Šrilankā, kā arī Ķīnā, Korejā, Japānā un visubeidzot Tibetā.
| | |
| |
Blizko | http://lv.wikipedia.org/wiki/Budisms http://lv.wikipedia.org/wiki/Hinduisms
Ceru, ka informaacija paliidzees. Veelu veiksmi ;) | |
| № 27547, Kultūras vēsture, 10 klase Lūdzu uzrakstiet kaut ko par karnevāliem un to popularitāti ,kā arī par ķekatām Latvijā ...Vajadzīga vismaz doma | | |
| |
snow | http://folklora.lv/skola/kekatas.shtml
| | |
| |
hhlady | Ziemas saulgrieži latviešiem bija nozīmīgi svētki labklājības un saticības nodrošināšanai visam nākamajam gadam un tie bija līksmības pilni. Neatņemama Ziemassvētku tradīcija bija iešana ķekatās. Ķekatnieki centās pārģērbties pēc iespējas dīvaināk un arī balsi pārmainīja, jo liels gods bija palikt nepazītam. Ķekatnieki dziedāja dziesmas, uzdeva mīklas un izjokoja mājiniekus.Ķekatas pārbauda, vai viss mājā kārtībā, vai pīrāgi izcepti, vai bērni prot lasīt. Gan saimnieces un saimnieka, gan puišu un meitu, gan bērnu pienākumiem jābūt izpildītiem. Visur jāvalda tīrībai un sakoptībai. | | |
| |
prudence | Risinājums ir failā | | |
| |
cālis | nu senie latvieši Ziemassvētkos parasti devās ķekatās kurās nodarbojās ar bluķa vilkšanu. Tie bija dažādi rituāli. utt. Populārākie tērpi bija lācis, dzērve u.c.
es zinu ka ir ziedu karnevāls kurš tiek rīkits par godu pķēm. parasti taisa dažādus dekorus un priekšmetus un tad dodas parādē. | |
| № 27789, Kultūras vēsture, 10 klase Definīcija -Kas ir karnevāls ? | | |
| |
angel | Karnevāls (itāļu: carnavale) - tautas svētku sezona, arī masku balle. Parasti karnevāls notiek zem klajas debess, tā laikā notiek dejas, rotaļas, gājieni. Karnevāli sevišķi ir cieņā Latīņamerikā. Francijā karnevāls ir romiešu festivāla tradīciju turpināums. Daži festivāli bija veltīti dieviem : bakhanālija Bakham (Bakhs ir vīna un dzeršanas dievs), luperkālija Luperkam (Luperks ir faunas dievs) un saturnālija Saturnam (Saturns ir Jupitera tēvs). Šādos festivālos kalpi ieņēma īpašnieku vietu. Bakhanālija un luperkālija bija neatļauti festivāli, bet saturnālija organizēja par godu imperatoram. | | |
| |
mazais | Karnevāls (itāļu: carnavale) - tautas svētku sezona, arī masku balle. Parasti karnevāls notiek zem klajas debess, tā laikā notiek dejas, rotaļas, gājieni. Karnevāli sevišķi ir cieņā Latīņamerikā. Francijā karnevāls ir romiešu festivāla tradīciju turpināums. Daži festivāli bija veltīti dieviem : bakhanālija Bakham (Bakhs ir vīna un dzeršanas dievs), luperkālija Luperkam (Luperks ir faunas dievs) un saturnālija Saturnam (Saturns ir Jupitera tēvs). Šādos festivālos kalpi ieņēma īpašnieku vietu. Bakhanālija un luperkālija bija neatļauti festivāli, bet saturnālija bija organizēta par godu imperatoram | | |
| |
runcitta | Karnevāls (itāļu: carnavale) - tautas svētku sezona, arī masku balle. Parasti karnevāls notiek zem klajas debess, tā laikā notiek dejas, rotaļas, gājieni. Karnevāli sevišķi ir cieņā Latīņamerikā. Francijā karnevāls ir romiešu festivāla tradīciju turpinājums. | | |
| |
snow | Karnevāls (itāļu: carnavale) - tautas svētku sezona, arī masku balle. Parasti karnevāls notiek zem klajas debess, tā laikā notiek dejas, rotaļas, gājieni. | | |
| |
kecups | Karnevāls (itāļu: carnavale) - tautas svētku sezona, arī masku balle. Parasti karnevāls notiek zem klajas debess, tā laikā notiek dejas, rotaļas, gājieni. Karnevāli sevišķi ir cieņā Latīņamerikā. Francijā karnevāls ir romiešu festivāla tradīciju turpināums. Daži festivāli bija veltīti dieviem : bakhanālija Bakham (Bakhs ir vīna un dzeršanas dievs), luperkālija Luperkam (Luperks ir faunas dievs) un saturnālija Saturnam (Saturns ir Jupitera tēvs). Šādos festivālos kalpi ieņēma īpašnieku vietu. Bakhanālija un luperkālija bija neatļauti festivāli, bet saturnālija bija organizēta par godu imperatoram. | |
| | № 28020, Kultūras vēsture, 10 klase kreetas un mikeenu kultuuru kopiigais un atskjiriigais! :) | | |
| |
arieta | f | |
| № 28147, Kultūras vēsture, 10 klase Vajadzīgi kādi materiāli par Senebreju Kulturu! Paldies jau iepriekš. | | |
| |
meitene | Vidusjūras austrumu piekrastē atrodas zeme,ko agrāk dēvēja par Kanaānu vai Palestīnu.Sākot ar 3.gadu tūkstoti p.m.ē. šai zemē dzīvoja semītu etnolingvistiskajai kopai piederošās kanaāniešu ciltis.Viņi bija prasmīgi amatnieki,to izstrādājumi atrasti Nīlas ielejā,Sīrijā,citās kaimiņu pilsētās.Kanaānieši,tāpat kā citi viņu laikabiedri Tuvējos Austrumos, pielūdza dievus,kuru vidū visvairāk iecienīti bija Els un Elata,Baals un Baalate,Aštars un citi. Šos dievus slavēja himnās un par tiem sacerēja mītus un eposus.ieej http://www.liis.lv/kultvest/sebreji.htm tur ir ļoooti daudz informacijas | | |
| |
Katy | Jūdaisms - senebreju reliģija, kuras svētie raksti ir Vecā Derība un vienīgais Dievs - Jahve. Jūdaisms ir kristietības pamatā. 14. - 13. gs.p.m.ē. ibri - senebreju ciltis - sāka pakāpeniski iespiesties Kanaānā, tomēr nespēja pakļaut visu Kanaānu. Rezultātā līdzās pastāvēja divas atšķirīgas sabiedrības. Tomēr šī teritorija tika apdraudēta arī no ārpuses, it īpaši no filistiešiem (ciltis no Mazāzijas). Tas radīja priekšnoteikumu cilšu apvienošanai. 11. gs.p.m.ē. beigās Jehudas cilts pārstāvim Dāvidam izdevās radīt vienotu valsti (1004. - 905. g.p.m.ē.). | | |
| |
hhlady | Vidusjūras austrumu piekrastē atrodas zeme, ko agrāk dēvēja par Kanaānu vai Palestīnu. Sākot ar 3.gadu tūkstoti p.m.ē. šai zemē dzīvoja semītu etnolingvistiskajai kopai piederošās kanaāniešu ciltis. Kanaānieši bija prasmīgi amatnieki, viņu izstrādājumi atrasti Nīlas ielejā, Sīrijā un citās kaimiņu pilsētās. Kanaānieši, tāpat kā citi viņu laikabiedri Tuvējos Austrumos, pielūdza dievus, kuru vidū visvairāk iecienīti bija Els (Dievs) un Elata (Dieve), Baals (Kungs) un Baalate (Dieve), Aštars (auglības dievs) un citi. Šos dievus slavēja himnās un par tiem sacerēja mītus un eposus. | | |
| |
DJ Kalle | Senebrēju kultūra | |
| № 28204, Kultūras vēsture, 10 klase vajag darbu par 3 arhitektiem un 3 maksliniekiem no senas griekijas,ko vini izdarijusi un taa taalaak. | | |
| |
hhlady | Te viss būs.nepietika vietas,lai uzrakstiitu. :(http://64.233.183.104/search?q=cache:W2QzKUwyOMcJ:www.liis.lv/kultvest/Arhpiem/Atenas/teksts.htm+sen%C4%81s+grie%C4%B7ijas+m%C4%81kslinieki&hl=lv&ct=clnk&cd=1&gl=lv Ceru,ka paliidzees. :) | | |
| |
Diekrupps | http://artyx.ru/books/item/f00/s00/z0000000/st021.shtml | |
| № 28836, Kultūras vēsture, 10 klase vajag aprakstus par vismaz 3 senas griekijas telniekiem......
| | |
| |
maakslinieks | es taisiju petniecisko darbu par giekijas arhitekturu, un slaveniem arhitektiek, telniekiem. | | |
| |
neciesamie | Mazliet no senās grieķijas kultūras un to tēlniekiem ...
http://www.liis.lv/kultvest/Arhpiem/Atenas/citati.htm | | |
| |
earl | Failaaa ir 5 labaaakie teeelnieki senajaaa griekijaaa.... Pasniedzeeejai patiks.... | |
| | № 28878, Kultūras vēsture, 10 klase Nado napisatj referat pro mumij! mozet kto mozet pomoch? budu rad ljuboj xorowej silke ( u samogo ne poluchaetsa najti ) spasibo | | |
| |
arieta | vot tyt dva referata i prosto info o mumijah, iz etogo vsego mozno sostavit odin horowij referat, zelaju uda4i :) | |
|
|